MTB velosipēda izmērs: ceļvedis un terminu skaidrojums

Viens no biežākajiem ierakstiem, ko var pamanīt dažādās sociālo tīklu velosipēdistu grupās, ir jautājums par to, kāda izmēra velosipēdu ieraksta autoram vēlams iegādāties.

Ne velti šis jautājums tiek bieži uzdots, jo velosipēda izmērs ir viens no vissvarīgākajiem aspektiem velosipēda izvēlē. Šajā rakstā sīkāk pētīsim kalnu velosipēda izmērus, to terminus, kā arī palīdzēsim izvēlēties atbilstoša izmēra MTB velosipēdu.

Neiesaku doties uz velosipēdu veikalu, pirms nav iegūtas zināšanas par to, kā izvēlēties atbilstoša izmēra velosipēdu, kas atbilst tavam augumam un ķermeņa formai. Tā būs tīrākā bauda braukt ar pareizi konfigurētu kalnu velosipēdu, kas tev lieliski der arī pēc izmēra. Ar tādu velosipēdu varēsi arī vieglāk manevrēt un pārvarēt šķēršļus.

Velosipēds, kas ir par mazu, brauciena laikā var uzvesties neparedzami, būs saraustītas kustības un kopumā būs neērts ilgākiem braucieniem, tehniskiem posmiem, vai arī tad, kad vienkārši brauc pa līdzenu ielu.

Atbilstoša izmēra MTB velosipēds būs vieglāk novaldāms lejupceļos

Iesaku iepazīties ar šī raksta saturu, ja tev ir nepieciešams padoms atbilstoša izmēra velo izvēlē, vai arī šaubies, ka tavs braucamais tev der.

Šajā rakstā pastāstīšu par to, kādas izmaiņas var veikt ar dažādām velosipēda rezerves daļām, lai uzlabotu tā sniegumu atbilstoši jūsu prasībām un izvēlētajai disciplīnai. Kā piemēru varu minēt amortizācijas dakšas – par to dažādību vari lasīt šajā rakstā.

Tāpat centīšos maksimāli vienkārši un saprotami paskaidrot dažādus velosipēda izmēra terminus, piemēram – reach, standover un stack height.

Kāda izmēra velosipēdu izvēlēties?

Par velosipēda izmēriem vari paprasīt jebkuram velo entuziastam vai profesionālam sportistam, un es esmu diezgan pārliecināts, ka atbilde būs tāda, ka katrs velosipēda modelis brauc savādāk, pat ja to izmēru raksturlielumi ir gandrīz tādi paši.

Arī ražotāju piedāvātie velosipēdu rāmju izmēri mēdz būt mulsinoši. Tradicionāli tiek nomērīts sēdekļa trubas (seat tube) garums, kaut arī tas mēdz atšķirties, jo daži ražotāji norāda izmēru, kas ir mērīts līdz sēdekļa trubas augšai, bet citi – līdz vietai, kur sēdekļa truba savienojas ar augšējo rāmja trubu (top tube).

Daudzi ražotāji savus velosipēdus iedala vienkāršos izmēru variantos, kā S, M, L. Dažiem ir pieejami arī XS, XL un XXL izmēri.

Pēdējā laikā ražotāji savu velosipēdu izmērus bāzē uz reach (aizsniegšanās) raksturlielumiem, nevis sēdekļa vai augšējās trubas garumiem.

Tas nozīmē to, ka ražotājiem ir izdevies palielināt velosipēda reach, ratu bāzes un augšējās trubas garumus, vienlaicīgi samazinot vai nemainot sēdekļa trubas garumu un nepazeminot stack height (vertikālais attālums no centra ass līdz dakšas trubas augšai).

Īsāka sēdekļa truba ļauj cilvēkiem ar mazāku augumu ērti braukt ar velosipēdiem, kuriem ir lielāks reach, jo sēdekli ir iespējams nolaist zemāk.

Jebkurā gadījumā - pērkot jaunu velosipēdu, ir svarīgi ņemt vērā arī sēdekļa un augšējās trubas garumu. Sēdekļa trubas garums nosaka, cik zemu varēsi uzstādīt sēdekli, bet augšējās trubas garums – cik tālu vajadzēs stiepties līdz stūrei.

Tātad – kāda izmēra rāmi izvēlēties? Tāpat, kā ar daudzām citām kalnu velosipēdu lietām, arī to atbilstoša izmēra izvēlei nav perfekta risinājuma, jo sīkas izmēra nepilnības bieži var pielabot pareizi noregulējot sēdekli, stūri vai stūres iznesumu.

Es vienmēr iesaku meklēt paša ražotāja norādītos izmērus, jo tie parasti ir visprecīzākie. Aptuvenajam ieskatam zemāk tabulā var apskatīt vispārpieņemtos standarta izmērus:

Svarīgi ģeometrijas termini un ko tie nozīmē

Tāpat kā mums pašiem, arī kalnu velosipēdiem ir dažādi izmēri un formas. Tieši tāpēc iesakām izmantot zemāk pieejamo informāciju, lai saprastu, kāda izmēra kalnu velosipēdu tev ir jāizvēlas.

Pirmkārt, ir labi pārzināt velosipēda anatomiju, jo es šos terminus rakstā izmantošu diezgan bieži.

• A. Seat stay – velosipēda rāmja truba, kas savieno sēdekļa trubu un aizmugurējā rata asi;

• B. Chain stay – velosipēda rāmja truba, kas savieno centra un aizmugurējā rata asi;

• C. Seat tube – sēdekļa truba (nejaukt ar sēdekļa stuti);

• D. Top tube – rāmja augšējā truba;

• F. Stem – stūres iznesums;

• G. Head tube – truba starp augšējo un apakšējo rāmja trubu – tā, kurā tiek nofiksēta velosipēda dakša.

Izvēloties jaunu velosipēdu, ir ļoti svarīgi izprast to, kā braucamā ģeometrija ietekmēs tā ripošanu un ko katrs ģeometrijas elements nozīmē.

• A. Effective top tube length ir attālums līnijai, kas paralēli zemes virsmai ir novilkta no head tube augšpuses līdz sēdekļa trubai.

• B. Stack height ir attālums līnijai, kas perpendikulāri zemes virsmai ir novilkta no centra ass vidus līdz augšējās trubas augstākajam punktam.

• C. Seat tube length ir attālums līnijai, kas novilkta no centra ass vidus līdz sēdekļa trubas augšpusei. Ar šo attālumu var noteikt, cik augstu vai zemu varēs uzstādīt velosipēda sēdekli un cik garām jābūt braucēja kājām.

• D. Down tube length ir attālums no head tube apakšdaļas vidus līdz centra ass vidum.

• E. Bottom bracket drop norāda attālumu tam, cik augstu vai zemu ir novietota centra ass attiecībā pret velosipēda ratu asu augstumu.

• F. Bottom bracket height ir attālums starp centra ass vidu un zemi.

• G. Wheel base ir horizontālais attālums starp aizmugurējo un priekšējo rata asi.

• H. Front centre ir horizontālais attālums starp centra ass vidu un priekšējā rata asi.

• Reach (nav attēlots) ir horizontālais attālums starp centra asi un head tube augšas centru.

• Rear centre / chainstay length ir horizontāls attālums starp centra asi un aizmugurējā rata asi.

• A. Effective seat angle ir leņķis starp horizontālu līniju un sēdekļa stutes trubu, kad sēdeklis ir uzstādīts ērtas mīšanās augstumā. Ražotāji bieži norāda effective seat angle, bet nepiemin augstumu, kādā tas tika mērīts.

• B. Actual seat angle ir leņķis starp horizontālu līniju un taisni, kas novilkta no centra ass līdz sēdekļa stutes augšpusei.

• C. Head angle ir dakšas leņķis attiecībā pret zemes virsmu (vai horizontālu līniju).

Perfekts velosipēda izmērs: kā to noskaidrot?

Lai noskaidrotu perfektu velosipēda izmēru savām vajadzībām, vajadzēs pašiem arī pastrādāt.

Es zinu braucējus, kas jau gadiem ilgi brauc ar noteikta izmēra konfigurāciju un uzskata, ka tas ir viņiem ideāli atbilstošais izmērs, ar perfektu reach, sēdekļa augstumu, stūres formu, kā arī ideāli uzstādītu dakšu un precīzi piepumpētām riepām. Uzskata līdz tam, kamēr saprot, ka tā tas nemaz nav.

Kad šie braucēji veic nelielas izmaiņas savā velosipēda konfigurācijā, viņi saprot, ka ar šiem uzstādījumiem braukšanas sajūtas ir labākas.

Parasti tā ir stūres nomaiņa, cits riepu spiediens vai arī amortizācijas konfigurācija. Visbiežāk tieši šīs mazās konfigurācijas izmaiņas rada savādāku braukšanas sajūtu.

Kad mēs sēžam uz velosipēda, mūsu ķermenis ar to kontaktējas trīs pozīcijās – rokas uz stūres, pēdas uz pedāļiem un sēžamvieta uz sēdekļa.

Šo trīs vietu relatīvā pozīcija ir tas, kas nosaka to, kā velosipēds derēs braucējam. Tādiem mainīgajiem kā augšējās trubas garums, sēdēšanas leņķis, attālums no centra ass līdz sēdeklim, klaņu, stūres un tās iznesuma garumam ir liela nozīme tajā, cik labi velosipēds tev derēs.

Iesaku nomainīt šo mainīgo vērtību dažādās braukšanas reizēs, lai saprastu, vai šīs izmaiņas uzlabo braukšanas sajūtu. Jāņem vērā, ka būs lietas, kas no sākuma liksies neērtas, bet pēc pāris braucieniem būs tieši laikā.

Turpmākajā rakstā aprakstīšu pamata ieteikumus un variācijas, lai izvēlētos sev atbilstoša izmēra velosipēdu. Šie ieteikumi nav akmenī kalti – izmanto tos kā sākuma punktu, bet tālāk eksperimentē pats.

Sēdekļa trubas garums un stāvēšana virs velosipēda (standover)

Pārāk mazai standover atstarpei var būt diezgan sāpīgas sekas.

Bieži velosipēda izmērs ir norādīts collās (X”). Lielākajā daļā gadījumu šīs collas apzīmē attālumu no centra ass līdz sēdekļa trubas augšpusei, bet dažreiz tas var būt cits attālums, piemēram – no augšējās trubas vidus līdz citai vieta – nav noteikts viens universāls standarts.

Pat ja būtu šāds universāls standarts, tas tāpat nebūtu indikators tam, ka tu varēsi nostāties virs sava velosipēda neatspiežot kājstarpi uz augšējas trubas, jo gan centra ass augstums, gan augšējās trubas forma var būt atšķirīga dažādiem velosipēdiem.

Ja nostāties virs velosipēda augšējās trubas maksimāli uz aizmuguri, vajadzētu palikt kaut kādai komfortablai atstarpei (vismaz divi – trīs centimetri) starp kājstarpi un augšējo trubu. Ievērojot šo nosacījumu varēs plašāk variēt ar sēdekļa augstumu, kas ir ļoti svarīgi kalnu velosipēdiem.

Jāņem vērā, ka downhill un enduro velosipēdiem ir pavisam cita ģeometrija, tāpēc standover un sēdekļa trubas augstumu nedrīkst izmantot kā vienīgo mēru atbilstoša izmēra velosipēda izvēlē.

Sēdekļa augstums un klaņu garums

Klaņu garums var ietekmēt velosipēda atbilstību tavam augumam, it īpaši ja tev ir garākas vai īsākas kājas.

Lielākajai daļai kalnu velosipēdu ir 170mm vai 175mm gari klaņi, kas derēs lielākajai daļai braucēju. Ja tev ir īsas kājas, tad gari klaņi varētu būt grūtāk pagriežami, kā arī ceļus vajadzēs saliekt daudz vairāk. Tādā gadījumā minoties tiks izmantoti nepareizie muskuļi.

Ja tev ir garas kājas, tad labāk varētu derēt klaņi, kas ir garāki par standarta izmēra klaņiem.

Pārliecinies, ka sēdeklis ir noregulēts uz atbilstošu augstumu.

Sēdekļa augstumam vajag būt tādam, lai kāja būtu pilnībā izstiepta, kad papēžus (nevis pirkstgalus) novieto uz pedāļiem. Tādā veidā kāja nebūs pilnībā izstiepta, kad pēdas uz pedāļiem būs novietotas pareizi.

Ja ir nepieciešams lielāks klīrenss, sēdekli var nolaist zemāk par 2 – 4 centimetriem.

Augšējā truba un reach

Arī augšējās trubas garumam ir liela nozīme tavai komforta sajūtai.

Vēl viens svarīgs faktors velosipēda izmēra izvēlē ir augšējās trubas garums. Kopā ar sēdekļa augstumu, stūres iznesuma garumu un stūres pozīciju, augšējā truba noteiks, cik ērti un efektīvi varēsi izmantot savu ķermeni braucot ar velosipēdu.

Kaut arī augšējā truba ir svarīga velosipēda izmēra izvēlē, galvenā loma izmēra izvēlē būs (aizsniegšanās). Reach var definēt kā horizontālu attālumu no centra ass līdz augšējās trubas augstākajam punktam.

XC braucēji varētu dot priekšroku izstieptai ķermeņa pozīcijai, bet iesācējiem, kas vēl nekad nav mēģinājuši bezceļu braukšanu, es ieteiktu ne pilnībā izstieptu ķermeņa pozīciju, lai mazāk noslogotu rokas un plaukstas.

Ideāls reach ir tāds, kad tu jūties uz velosipēda komfortabli, vari to ērti kontrolēt, kā arī efektīvi mīties.

Ar šo noteikti vajag eksperimentēt, bet noteikti neiesaku sakonfigurēt velosipēdu tā, lai ķermenis būtu pārāk saspiests vai otrādi – izstiepts, jo tas var radīt diskomfortu un muguras problēmas.

Sēdekļa trubas leņķis un efektīvais augšējās trubas garums (ETT)

Lielāks sēdekļa trubas leņķis pozicionēs tevi tālāk aiz centra ass, attiecīgi pārvietojot vairāk svara uz velosipēda aizmuguri.

Velosipēda centra ass nekad neatradīsies tieši zem sēdekļa, un tam ir iemesls. Ja tā atrastos zem sēdekļa, tad, liecoties uz priekšu, rokām būtu pārāk liela slodze. Tieši tāpēc sēdekļa truba parasti ir ar nelielu leņķi attiecībā pret zemes virsmu.

Šo leņķu diapazons nav tik liels, tāpēc šis izmērs nebūs tik ļoti svarīgs velosipēda izvēlē. Tiesa, ja leņķis ir pārāk liels, tad tas var būt pat neefektīvāk nekā sēdekļa truba ar taisnu leņķi.

Kā jau minēju augstāk, Effective top tube length ir attālums līnijai, kas paralēli zemes virsmai ir novilkta no head tube augšpuses līdz sēdekļa trubai. Ja salīdzināt divus velosipēdus ar vienādu ETT, tad centra ass attiecībā pret sēdekli būs vairāk uz priekšu tam velosipēdam, kam ir platāks sēdekļa trubas leņķis.

Ar sēdekļa sliežu palīdzību var palielināt reach. Tomēr, ja sēdekli nofiksēt par tālu uz aizmuguri, iespējams, ka, braucot kalnos, velosipēda priekša celsies gaisā.

Šo ir vērts pieminēt rakstā, jo tas norāda uz to, ka var būt divi velosipēdi ar vienādu reach, bet to vadāmība – pavisam savādāka, jo svara sadalījums braucot uz šiem velosipēdiem būs atšķirīgs.

Viena no biežākajām iesācēju kļūdām ir uzstādīt sēdekli pārāk tālu uz aizmuguri. No vienas puses var šķist, ka tādā veidā tu sēdi drošāk un esi tālāk no velosipēda priekšas, kas braucot uzņem primāro triecienu, bet no otras puses tādā veidā velosipēda priekšpusē ir pārāk maz svara un velosipēda vadāmība nebūs tik efektīva, ar sliktu saķeri, kā arī amortizācijas dakša nestrādās ar pilnu tās potenciālu.

Ja novilkt iedomātu līniju vertikāli uz leju no velosipēda sēdekļa centra, tai vajadzētu sadalīt attālumu no centra ass līdz aizmugurējai asij praktiski vienādās daļās.

Pēdu pozīcija uz pedāļiem

Parasti kalnu velosipēdi ir aprīkoti ar plakaniem (flat) vai (clipless) pedāļiem bez skavām. Skavu pedāļi paliek arvien nepopulārāki, tāpēc tos šeit daudz neapspriedīsim (bilde zemāk).

Ar plakanajiem pedāļiem viss ir vienkārši – pēdu vienkārši noliec sev komfortablā pozīcijā. Ar clipless pedāļiem ir sarežģītāk. Visvienkāršāk būtu apskatīties, kādā pozīcijā pēda jūtas komfortabli uz plakanā pedāļa, un pēc tam clipless pedāli pieregulēt tāpat.

Labāk pamēģināt vairākas fiksācijas pozīcijas, pirms pieturēties pie vienas konkrētas.

Tiklīdz tas ir izdarīts, var pamēģināt pieregulēt nedaudz uz priekšu vai aizmuguri. Nelielas izmaiņas var ietekmēt to, kāda muskuļu grupa tiek izmantota un cik efektīvi varēsi mīties.

Lielākajai daļai no jaunajiem clipless pedāļiem ir iebūvēta neliels kustības diapazons, kas ļauj pēdai nostāties tās dabiskajā leņķī. Šādi pedāļi ir lieliska opcija, ja neesi drošs, kādi ir piemēroti tev.

Būs nepieciešami vairāki braucieni ar velosipēdu, lai noskaidrotu ērtāko pēdu pozīciju uz pedāļiem.

Neatbilstoša izmēra velosipēda izraisītās problēmas

Ceļgalu, gurnu un muguras sāpes var izbojāt velobraucienus.

Ar neatbilstoša izmēra velosipēdu tu negūsi prieku no braukšanas tik daudz kā ar tavam augumam un ķermeņa uzbūvei piemērotu braucamo. Sliktākajā gadījumā var pat iedzīvoties traumās.

Ja jūti sāpes braukšanas laikā un izmēra pielāgošana atsevišķām komponentēm (sēdekļa augstums, stūres iznesuma attālums) nepalīdz, tad obligāti ir jāvēršas pie ārsta.

Ņem vērā, ka liela daļa no sāpēm, ko jutīsi, var būt tas, ka muskuļi nav pieraduši pie slodzes. Citiem vārdiem – vajag pabraukt vairāk un patrenēt muskuļus.

Sarakstā zemāk uzskaitīšu visbiežākās sāpju vietas un to iemeslus:

• Ceļi: ceļu locītavu sāpes var izraisīt pārāk augstu vai zemu uzstādīts sēdeklis, kā arī nepareizi pielāgoti clipless pedāļi. Daži braucēji pamanīs, ka pedāļu/skavu pedāļu sistēma ar lielāku brīvgājienu palīdzēs tikt vaļā no ceļu sāpēm.

• Mugura: muguras sāpes braukšanas laikā vai pēc tam visbiežāk būs saistītas ar sliktu muskuļu atbalstu, tāpēc tam var arī nebūt ātrs un vienkāršs risinājums. Ir vērts pamēģināt samainīt stūres pozīciju vai/un reach no sēdekļa līdz stūres rokturiem. Es pazīstu daudzus velobraucējus, kas tika vaļā no muguras sāpēm pamainot stūres iznesuma augstumu par 1 – 2 centimetriem. Citiem palīdzēja stūres iegāde ar lielāku izliekumu. Muguras sāpes var būt indikators tam, ka esi izvēlējies nepareizu velosipēda rāmi.

• Pleci/rokas/kakls: šīs ķermeņa daļas “metam vienā kaudzē”, jo to sāpes visbiežāk ir saistītas ar noteiktu velosipēda daļas grupu uzstādījumiem. Visbiežāk šīs ķermeņa daļas sāp, ja slodze uz tām ir pārāk liela. Iemesls sāpēm ir velosipēda sēdekļa pozīcija par daudz uz priekšu vai aizmuguri. Ja sēdeklis ir par daudz uz priekšu, tad, kā rakstīju iepriekš, noslodze rokām ir ļoti liela, bet, ja tas ir par daudz uz aizmuguri – plecus ir jāizliec, lai kārtīgi satvertu stūri.
  
  Šajā gadījumā vajag eksperimentēt ar stūres iznesuma augstumu un sniegšanās attālumu no sēdekļa līdz stūres rokturiem (saddle-to-bars reach). Iesaku pamēģināt citu stūres formu: daudzi braucēji ir atzinuši, ka, nomainot stūri uz vienu ar lielāku izvirzījumu uz aizmuguri vai augšu, braukšanas sajūtas ir daudz labākas.

• Gurni: lielākā daļa gurnu sāpju ir izraisītas nepareizas sēdekļa pozīcijas dēļ. Sēdeklis ir vai nu par augstu, vai par zemu, pārāk tālu novirzīts uz aizmuguri vai priekšu. Tāpat, iespējams, sēdeklim nav pietiekošs polsterējums komfortablai braukšanai.

Tavs velosipēds ir atbilstoša izmēra tad, kad:

• Rokas: atbrīvoti pleci un viegli ieliekti elkoņi.

• Sēdeklis: pareiza sēdekļa pozīcija ir galvenais priekšnoteikums efektīvai mīšanai, vadāmībai un balansam.

• Ceļi: ceļiem vajag būt nedaudz ieliektiem, kad kāja atrodas uz pedāļa un tas ir zemākajā pozīcijā (vai arī pilnīgi taisna kāja, ja uz pedāļa tā zemākajā pozīcijā ir novietots papēdis, nevis pēdas priekšdaļa vai vidus).

• Rāmis: dabūt pareiza izmēra rāmi ir ļoti svarīgi, bet tas ir tikai sākuma punkts perfekta izmēra velosipēda konfigurācijai.

• Ātrumu pārslēgšanas un bremžu sviras: iesaku ar tām eksperimentēt – novietot tuvāk vai tālāk no rokturiem, kā arī mainīt to leņķi.

Nedrīkst aizmirst, ka katrs cilvēks ir savādāks – kādam būs garas kājas, bet īss torss, citam – otrādi. No sākuma ir jāizvēlas pareiza izmēra rāmis, bet pēc tam jau var pielāgot stūres iznesumu, pašu stūri, sēdekļa trubu un sēdekli.

Kā perfekti noregulēt kalnu velosipēdu

Seko šīm norādēm, lai noregulētu savu velosipēdu tā, lai tas tev lieliski atbilstu.

Kalnu velosipēda sēdekļa augstums

Sēdekļa noregulēšana pareizā augstumā ir ļoti svarīga.

Kāda izmēra velosipēdu tev vajag? Svarīgāk ir tas, kā tu juties, kad sēdi un brauc uz velosipēda. Vienāda auguma un uzbūves cilvēkiem ērtāki var būt dažāda izmēra velosipēdi.

Kad veikalā mēģini velosipēdu, pirmā lieta, kas ir jāizdara – jāuzstāda sēdeklis vajadzīgajā augstumā. Ja sēdekli nevar uzstādīt tā, lai uz velosipēda sēdēt būtu ērti, visdrīzāk, ka esi izvēlējies neatbilstoša izmēra velosipēdu.

Rupjš aprēķins maksimālajam sēdekļa augstumam, lai visefektīvāk mītos – attālumam no sēdekļa centra līdz pedāļa augšpusei, kad tas ir zemākajā pozīcijā, jābūt tavu bikšu staru garumam plus 13 centimetriem.

Ja atradīsiet savu ideālo sēdekļa augstumu, varēsiet mīties daudz efektīvāk, kā arī vairs nejutīsiet sāpes ceļos vai gurnos.

Sēdeklis ir pareizajā augstumā tad, kad ar taisnu kāju papēdis minimāli pieskaras pedālim, kad tas atrodas zemākajā pozīcijā.

Ja šādas pozīcijas iegūšanai ir nepieciešams noliekties uz sāniem – sēdeklis ir par augstu. Ja minoties tev ir jāviļā savi gurni, sēdeklis arī ir uzstādīts par augstu.

Ir jāņem vērā, ka šī informācija ir balstīta maksimāli efektīvai mīšanai braucot cross-country distancēs. Citos gadījumos (piemēram, tehniskākos lejupceļos), tu vēlēsies savu sēdekli noregulēt zemāk. Ja sanāk bieži sastapties ar šādiem lejupceļiem, iesaku iegādāties sev dropper-post. Ar tā palīdzību var regulēt sēdekļa augstumu nenokāpjot no velosipēda.

Kalnu velosipēda sēdekļa pozīcija

No sākuma uzstādi sava sēdekļa aizmugurējo daļu maksimāli uz augšu. Tā ir efektīva cross-country braukšanas pozīcija, kaut arī daļai braucējiem patīk aizmugurējo daļu nedaudz noliekt uz leju, lai veiksmīgāk izpildītu trikus vai brauktu lejup no kalniem.

Daļai braucēju patīk noliekt sēdekļa priekšu vairāk uz leju, jo tā ir ērtāk mīties kalnos, vai arī gadījumos, kad sēdekļa trubas leņķis ir pārāk šaurs. Lielākajā daļā gadījumu, kad velosipēda rāmja izmērs ir piemērots, sēdeklis ir vienkārši jānopozicionē paralēli zemes virsmai.

Sēdekļa sliedes piedāvā iespēju to novietot vairāk uz aizmuguri vai priekšu. Ja sēdeklis ir novietots par tālu uz aizmuguri, var sajust, ka velosipēda aizmugurējai daļai tiek pielikta pārāk liela slodze, bet priekšpuse ir par vieglu – it īpaši gadījumos, kad minies augšup kalnā.

Ja sēdeklis ir novietots par tālu uz priekšu, tava braukšanas pozīcija nebūs ērta un pārāk liela ķermeņa masa tiks novirzīta uz velosipēda priekšpusi. Sajutīsi arī to, ka uz rokām tiek pielikta pārāk liela slodze.

Teorētiski, ja velosipēdam ir tieši tev piemērots reach, kā arī dakša ir pareizi sakonfigurēta, visdrīzāk komfortabli jutīsies tad, kad sēdeklis būs novietots tieši pa vidu. Ja tev ir garas rokas – vajadzēs sēdekli pozicionēt nedaudz uz aizmuguri, ja īsas – otrādi.

Ja nesanāk iegūt ērtu sēdēšanas pozīciju regulējot sēdekli, ir iespējams pielāgot arī stūres vai tās iznesuma pozīciju.

Cik tālu stūrei jāatrodas no sēdekļa?

Ja tev ir pieejami dažāda garuma stūres iznesumi un dažādas formas stūres, iesaku eksperimentēt, attiecīgi pielāgojot sēdekļa pozīciju.

Roku, kāju un torsa garums var atšķirties vienāda auguma braucējiem, kā arī svara izlīdzināšanai ir liela nozīme velosipēda konfigurācijā.

Kā sākuma punktu mērījumiem priekš XC un trail velosipēdiem var izmantot savu roku – novieto elkoņa galu uz sēdekļa priekšgala un mēģini ar pirkstiem aizsniegties līdz stūrei. Lielākajai daļai cilvēku ātrai un efektīvai taku braukšanai ideāls attālums būs tāds, ja ar garāko pirkstu varēsi aizsniegt stūrī tās vidū.

Izmēģini, vai ar šādu konfigurāciju braukt ir ērti. Nebaidies arī paeksperimentēt – iespējams, ka cita variācija būs komfortablāka.

Rotējot stūri, vari palielināt vai samazināt distanci starp to un sēdekli.

Dažām stūrēm ir lielāks izliekums nekā citām. Vari pagriezt stūri, lai izliekums būtu vairāk uz priekšu vai aizmuguri. Zinu daudzu braucējus, kuriem patīk ideāli taisna stūre, bet zinu arī tādus, kuriem 25 grādu izliekuma leņķis būs ideāls risinājums.

Vēlos atgādināt, ka šāda veida mērīšanas paņēmiens derēs tām disciplīnām, kur vajag daudz mīties sēdus pozīcijā. Sarežģītām takām, all-mountain, enduro vai downhill braucējiem šāda veida mērīšanas tehnika nebūs aktuāla.

Kalnu velosipēda stūres augstums

Tas ir vairāk atkarīgs no personīgās preferences – daļa braucēju jutīsies brīvi, kad stūre ir apmēram tikpat augstu, cik sēdeklis, bet citiem daudz ērtāk braukt būs tad, kad stūre ir krietni zemāk par sēdekli.

Stūres augstumu var mainīt atkarībā no tā, cik ļoti gara ir truba, pie kuras stiprinās stūres iznesums (dakšas stiprinājuma truba, tā, kas iet cauri head tube). Ja tā ir pietiekoši gara, zem stūres iznesuma var pievienot papildus atdalītājus, lai pats stūres iznesums fiksētos augstāk.

Ātrumu regulētāju un bremžu sviru pozīcija

Gan ātrumu regulētājus, gan bremžu sviras uz velosipēda stūres var novietot dažādās pozīcijās. Vairākumam bremžu var regulēt arī to, cik tālu vajag sniegties līdz bremžu svirai, kā arī dažām var mainīt momentu, kad bremzes saspiež bremžu klučus.

Zinu braucējus, kuru pirkstgali beržas pret ātrumu regulētāja svirām gadu garumā, kamēr viņi neatklāja, ka pavirzot tos par centimetru dziļāk šī problēma tiek atrisināta, kā arī pašas sviras lietot nav ne kripatu sarežģītāk.

Tāpat var arī apzāģēt stūri par vienu vai diviem centimetriem – bieži vien tas sniedz lielāku komforta sajūtu braucot, kaut arī man patīk braukt ar ļoti platu stūri – tādā veidā es varu precīzāk regulēt to, cik ļoti asu vai lēzenu pagriezienu veikšu.

Noteikti iesaku pamēģināt veikt šādas modifikācijas eksperimentus, tikai ņem vērā, ka ir nepieciešams veikt vairākus braucienus, lai saprastu, kādi ir plusi un mīnusi.

Komponentes, kas ietekmē komforta sajūtu un velosipēda kontroli

Riepas

Riepu materiāls un spiediens tajās ietekmēs to, kā velosipēds uzvedas uz ceļa. Prātīgi un pareizi dzīslotas riepas ar augsta līmeņa TPI (threads per inch – dzīslas uz collu) karkasu noteikti vairāk deformēsies, kad brauc pa nelīdzenu virsmu. Tas ir labs rādītājs, jo tādā veidā saķere ar virsmu būs labāka.

Lētām riepām saķere parasti ir krietni vājāka. Braucot ar tādām riepām ir lielāks risks pazaudēt saķeri, kad uz riepām tiek pielikts lielāks spiediens – it īpaši slapjos laikapstākļos.

No personīgās pieredzes – agrāk braucu ar lētām riepām un rudenī, slapjos laikapstākļos, ļoti bieži mēdzu saslīdēt uz slapjām lapām. Kopš braucu ar Schwalbe Nobby Nic riepām, tā vairs nav problēma – vienu reizi asā pagriezienā nedaudz izslīdēja priekšējais rats par pāris centimetriem, bet vienā brīdī “noķēra” saķeri un es nenokritu. Netaupiet uz riepām.

Stūres rokturi vai t.s. gripi

Mīksti un gumijoti rokturi, vai arī rokturi, kas veidoti no mīkstām putām, nekalpos tik ilgi, kā cietāki rokturi, bet tie noteikti būs daudz komfortablāki, kā arī labāk absorbēs vibrāciju.

Šādi rokturi ir labāki arī slapjos laikapstākļos – rokas tik viegli neslīdēs nost no stūres.

Sēdeklis

Pareizas formas un pildījuma sēdeklis var ļoti mainīt to, cik labi jutīsies uz velosipēda.

Noteikti vajadzētu būt iespējai viegli pārvietoties pa sēdekļa virsmu – dažādi grafikas elementi ar izciļņiem noteikti nebūs tas, kas uzlabos spēju pa to pārvietoties. Tāpat nevajag aizmirst, ka ne vienmēr vairāk pildījuma nozīmēs ērtāku braukšanu.

Pedāļi

Ar cieši piekļaujošām velo kurpēm, kas stiprinās pie clipless pedāļiem, varēsi mīties krietni efektīvāk nekā ar citām. Šajā gadījumā gan ir uzmanīgi jāiepazīstas ar instrukcijām par skavu pozīciju, jo, kā jau minējām iepriekš, nepareizi pozicionētas skavas var radīt dažādas problēmas – parasti ceļgalu sāpes.

Es pats braucu ar parastiem, plakaniem pedāļiem, kam ir speciāli izciļņi, lai būtu labāka saķere ar kurpēm. Šobrīd mans velosipēds ir aprīkots ar Crankbrothers pedāļiem un pats braucu ar tās pašas kompānijas kurpēm. Saķere ir ideāla – pat neesmu apsvēris domu pāriet uz clipless pedāļiem.

Tādā veidā es arī varu nedaudz samainīt kājas pozīciju vai arī vienkārši noņemt to vispār no pedāļiem, ja tas ir nepieciešams brauciena laikā.

Riepu un amortizācijas konfigurācija un spiediens

Riepas, amortizācijas dakša un aizmugurējais amortizators (ja tāds ir) spēj nodrošināt variējamu mīkstuma vai cietības sajūtu starp tavu braucamo un braukšanas virsmu.

Liela tilpuma riepas var braukt ar mazāku gaisa spiedienu nekā mazāka tilpuma riepas. Tāpat liela tilpuma riepas ar mazu protektora augstumu nereti brauks tikpat ātri kā tievas riepas, vienlaicīgi nodrošinot lielāku komforta un kontroles sajūtu.

Riepu spiedienam ir jāatbilst jūsu braukšanas stilam, kā arī riepu platumam ir jāder velosipēdam (vai precīzāk – dakšai). Ir ļoti daudz nosacījumu un opciju, kādam ir jābūt spiedienam riepās un ar to var variēt ļoti dažādi.

Piemēram, ja es lietainā laikā braukšu pa meža takām, kur ir daudz saknes, es riepu spiedienu likšu maksimāli zemu, lai mazāk slīdētu tad, kad uzbraucu uz saknēm. Ja sausā laikā braukšu pa līdzenu asfaltu, manas riepas būs maksimāli piepumpētas.

Gadījumā, ja velosipēda amortizācija ir pareizi sakonfigurēta, bet, braucot pa nelīdzenumiem jūti, ka velosipēdu kārtīgi krata vai mētā – visdrīzāk pie vainas būs tas, ka riepās ir pārāk liels gaisa spiediens.

Tāpat, ja jūti, ka velosipēds īsti nebrauc uz priekšu, ļoti iespējams, ka riepas ir par mīkstu.

Dakšas un aizmugurējā amortizatora uzstādījumi atšķiras katram ražotājam un dakšas modelim, tāpēc iesaku izmantot ražotāja instrukciju, lai pielāgotu amortizāciju savām vajadzībām.

Saņem konsultāciju velosipēdu veikalā

Es nebrīnīšos, ja izlasot šo rakstu, tavā galvā ir par daudz informācijas par pareizu velosipēda izmēru vai arī tev vēl nav velosipēda, lai vismaz aptuveni noteiktu sev nepieciešamo velosipēda izmēru.

Tādā gadījumā noteikti palīdzēs velosipēdu veikali ar labu reputāciju (nevis tie, kurus interesē notirgot pēc iespējas vairāk preces). Noteikti varu ieteikt ZZK, kas ar speciālu instrumentu palīdzību var noteikt ne tikai tev nepieciešamo velosipēda izmēru, bet arī ideālas formas un pildījuma sēdekli. Tikai tev – individuāli.

Ja ir radušies kādi jautājumi, neskaidrības, vai arī esi pamanījis kļūdu raksta – droši komentē. Būšu pateicīgs, ja būs iespēja pilnveidot informāciju šajā rakstā.