Mūsdienās viens no visizplatītākajiem velosipēdu tipiem ir kalnu velosipēds (vai Mountain bike - MTB). Tas ir speciāli izstrādāts braukšanai bezceļos ar ekstremālām slodzēm. Sākotnēji ar klasisko kalnu velosipēdu nevarēja veikt dažādus trikus - tā galvenais uzdevums bija ļaut velosipēdistam izbraukt tur, kur viņš vēlas.
Pirmais kalnu velosēds bija paštaisīts aparāts, uz kura bija uzstādītas platas riepas un viss bija orientēts tikai uz bezceļiem. Viena kompānija, pamanot paštaisīto velosipēdu nepalika vienaldzīga un saražoja kalnu velosipēdu izmēģinājuma partiju deviņos eksemplāros. Neskatoties uz lielo cenu, velosipēdus izpirka rekordātrā laikā. Pēc šī gadījuma visi velosipēdu ražotāji ieinteresējās par šo velosipēdu tipu.
Velosipēdu pasaule mainījās - pateicoties puišiem, kuri izklaides pēc ar mašīnu brauca kalnā un pēc tam brauca lejā pa grūtiem ceļiem uz daļēji paštaisītiem braucamajiem, uztvere par velosipēdu mainījās. Tas tagad bija ne tikai parasts pilsētas transports, paredzēts līdzeniem ceļiem un mērenas intensitātes braukšanai, bet jauna pasaule ar iespējām, kas pēc tam pārauga ekstremālās disciplīnās. Kalnu velosipēds bija, ir un paliks par brīvības simbolu. Mountain bike - tas ir ne tikai velosipēds, tas ir noteiktas kultūras simbols.
Mūsdienīgam kalnu velosipēdam ir izturīgs rāmis ar specifisku ģeometriju, izturīgi riteņi (rati), platas riepas, taisna stūre, ātrumi (ir sastopami arī viena ātruma kalnu velosipēdi) un uzticamas bremzes.
Kalnu velosipēdu tipam ir daudz apakštipu. Katra no tām radās kādas noteiktas disciplīnas specializācijas rezultātā.
Kalnu velosipēdu (MTB) tipi
Kalnu velosipēdi iedalās sekojošās klasēs.
Rigid
Rigid - ciets rāmis bez amortizatora. Mūsdienās praktiski netiek izmantots, bet der braukšanai pa kalniem. Lētākais kalnu velosipēdu tips.
Hardtail
Hardtail velosipēdiem ir amortizēta dakša. Dakšas gājiens variē no 80 līdz 200 mm.
Full suspension (Pilna amortizācija)
Full suspension velosipēdiem ir gan amortizēta dakša, gan aizmugurējais amortizators. Iedalās īsā gājiena un garā gājiena klasēs.
Softail
Softail velosipēdiem arī ir aizmugurēja amortizācija, bet tā funkcionē kā rāmja augšējās trubas pagarinājums. Šādiem aizmugurējiem amortizatoriem nav liels gājiens.
Fatbike
Fatbike velosipēdiem ir ļoti platas riepas. Iedalās gan atsevišķā tipā un klasē, dažreiz attiecas uz kalnu velosipēdiem.
Kalnu velosipēda rati
Uz kalnu velosipēdu ratiem tiek uzstādīti divkāršas vai pat trīskāršas aploces. Var sastapt arī ratus ar parastām aplocēm. Pats izplatītākais ratu izmērs ir 26 collas, kaut arī tiek izmantoti 24 collu rati (parasti tie tiek izmantoti, lai atvieglotu triku izpildīšanu). Pēdējā laikā populāri paliek tā saucamie naineri - 29 collu rati. Diezgan jauns standarts kalnu velosipēdiem ir 27.5 collu rati, nereti tiek kombinēti ar 29 collu ratiem - lielākais ritenis priekšā, kamēr 27,5 collu rats - aizmugurē.
Tiek izmantotas riepas ar platumu no 1,9 - 3,0 collām. Protektoru izvēlas atkarībā no virsmas, pa kuru tiks braukts.
Konstrukcijas īpatnības
Kā bremžu sistēma tiek izmantotas augstas efektivitātes mehāniskās vai hidrauliskās disku bremzes. Kluču V-veida bremzes mūsdienās praktiski vairs netiek izmantotas, kaut gan tās var sastapt uz lētākiem kalnu velosipēdu modeļiem.
Kalnu velosipēda ātrumu skaits sasniedz skaitli 27. Tie tiek mainīti atkarībā no disciplīnas. Stūre ir vai nu taisna, vai daļēji v-veida (moto-stila). Nekad netiek izmantotas stūres, kas atgādina čoperu stūres (augstas un ļoti izliektas). Tiek uzstādīti gan kontakta, gan bezkontakta (toptalk) pedāļi. Kalnu velosipēda rāmja izmēri ir dažādi. Izplatītākie ir 14, 16, 18 un 20 collu rāmji. Arvien populārākas paliek 1x ātrumu sistēmas (ar vienu zobratu priekšā).
Kalnu velosipēdu braukšanas stili
Kalnu velosipēdiem ir dažādas disciplīnas.
Cross country
Cross country (XC) - sporta disciplīna, kurā braucējam ir nepieciešama laba fiziskā sagatavotība. Orientēta uz ātrumu un izturību.
Jāmāk pilnībā kontrolēt velosipēdu. Tiek izmantoti īsa gājiena full suspension vai hardtail velosipēdi ar īsu dakšas amortizatora gājienu. Sēdeklis uzstādīts augstu, velosipēds ir maksimāli atvieglots. Ekstremālo kalnu velosipēdistu vidū cross country braucējus bieži nepamatoti izsmej. Tiek uzskatīts, ka cross country piekritēji brauc pa meža taciņām, jo šosejas ir parastas un neinteresantas. Tomēr trase pēc līmeņa bieži ir vienādā līmenī ar mini downhill trasi, bet bez gariem lidojumiem, kā arī tā ir papildināta ar grūtiem augšupejošiem posmiem. Sportistu neglābs mīksts velosipēds. Jāpiebilst, ka romantiķim tā ir pati atbilstošākā disciplīna, jo tā ļauj cilvēkam pārvarēt garas distances, braukt kalnā, kā arī tajā ir ekstrēmi elementi un ir jābūt labai braukšanas tehnikai. Cross country trases vienmēr ir diezgan skaistas un interesantas.
Iekš cross country ietilpst tā saucamais Enduro. To bieži sauc par country freeride - cross country ektremālais novirziens. Nobrauciens pa vītu ceļu ar īsiem augšupceļiem. Katru šķērsli ceļā (lēciens, drops) iekļauj kā obligātu trases elementu. Ir zināmi tādi stili kā back country (braucējs nobrauc no kalna, pēc tam pa to pašu ceļu brauc augšā) un uphill, kurus interesē tikai brauciens augšā kalnā.
Ar cross country velosipēdu nevar braukt nevienā citā disciplīnā. Tas nav paredzēts trikiem. Klīst informācija par to, ka cross country velosipēdi nav izturīgi, bet tā ir stipri pārspīlēta. Ar labu braukšanas tehniku izdarīsiet to, ko nevarējāt iedomāties.
Dirt Jumping
Dirt Jumping ir kalnu velosipēda disciplīna, kurā ietilpst triku izpilde lēcienos. Dirt - mākslīgs šķērslis, visbiežāk zemes vai māla uzbērums, nostiprināta ar, piemēram, zariem. Triks tiek izpildīts lēcienā. Visizplatītākie triki ir backflip, tabletop, superman un citi.
Šajā disciplīnā tiek izmantoti Rigid un Hardtail kalnu velosipēdi ar īsa gājiena dakšas amortizatoru. Velosipēdam jābūt uzticamam un izturīgam, ar zemu rāmi. Braucēji no velosipēda bieži noņem pat bremzes. Pēdējā laikā tiek izmantoti arī īsa gājiena Full suspension velosipēdi ar gājienu ne vairāk kā 130 mm. Kā likums - velosipēdam ir viens ātrums.
Freeride
Freeride ir kalnu velosipēdu disciplīna, kas tieši tulkojas kā brīvais brauciens.
Eksistē vairāki Freeride veidi -
Klasiskais freeride - parasti tas ir brauciens no kalna ar dabiski veidotiem šķēršļiem. No Enduro atšķirās ar grūtības pakāpi, nobrauciena leņķi un sķēršļu skaitu. Tiek izmantoti garā gājiena full suspension velosipēdi, vai arī hardtail ar stiprinātu rāmi un gara gājiena dakšas amortizatoru.
Dropping - velosipēdists lec nost to šķēršļiem (tā saucamais drop). Drop ir savdabīgs pakāpiens, kas veidojies dabiskā vai mākslīgā veidā. Tā augstums ir no 50 centimetriem līdz dažiem metriem. Velosipēdistam pēc lēciena vajag piezemēties uz slīpu virsmu. Tādā gadījumā kustības trajektorija atbildīs augšējai piezemēšanās līnijai un piezemēšanās sitiena spēks izlīdzināsies. Pārsvarā tiek izmantoti full suspension velosipēdi ar platām riepām. Tiek uzstādīta divkāršā amortizatora dakša.
North Shore - šis stils radās Kanādā, pateicoties kam tas ir ieguvis savu nosaukumu. Velosipēdisti veido dažādus šķēršļus no kokiem, kuriem ir sarežģīta forma un no tiem veido trasi. Šādās trasēs var sastapt koka šūpoles, dropus, dažādus apļus un šaurus posmus.
Slopestyle - braukšana ar kalnu velosipēdu pa speciāli veidotām trasēm ar šķēršļiem. Disciplīna, kas ir līdzīga Dirt Jumping un North Shore. Viens no skatāmākajiem stiliem - to “aizņēmās” no snovborda un tajā ir sastopami visdažādākie un ekstrēmākie triki.
Urban freeride - Freeride stils akmens džungļos. Velosipēdists lec no augstām virsmām, brauc pa trepēm un izmanto pilsētā sastopamos elementus.
Trials
Trials ir atsevišķa disciplīna, kurā paredzēta šķēršļu pārvarēšana. Šie šķēršļi ir diezgan atšķirīgi un uz pirmo skatu - nepārvarami. Tās ir mucas, tilti, sētas un citi priekšmeti. Obligāts nosacījums - ar kājām nedrīkst pieskarties zemei. Šīs disciplīnas galvenais mērķis ir pilnībā apgūt lēcienus un noturēt balansu. Triālistus ļoti viegli var atpazīt pēc to braukšanas stila un triku krājuma, kas ir sastopami tikai viņiem.
Trial tiek izmantoti kalnu velosipēdi ar minimālu rāmja augstumu, dažreiz netiek izmantots sēdeklis. Velosipēds aprīkots ar dakšu bez amortizatora, ir nepieciešamas ļoti labas bremzes.
Street
Street disciplīnai der Dirt velosipēdi, bet racionālāk būs izmantot riepas ar nelielu protektoru. Disciplīnā sastopami dažādi triki, kas tiek izpildīti uz pilsētas ielām. Var novērot gan klasiskos MTB trikus, gan unikālus. Biežākie šķēršļi ir betona trepes, pārejas un citi pilsētas reljefa elementi. No Urban freeride stila atšķirās ar koncentrēšanos noteiktam trikam, nevis ilgam un ekstremālam braucienam pa iecerēto maršrutu.
Downhill
Downhill ir ātrs nobrauciens no kalna pa iepriekš sagatavotu trasi. Galvenais mērķis ir finišēt visātrāk un dzīvam. Velosipēds parasti ir kaut kāds monstrs ar hidrauliskām disku bremzēm, platām riepām, stiprinātu rāmi u.t.t.
Bikercross
Bikercross (4x) ir sacīkstes pa iepriekš sagatavotu grunts trasi ar dažādiem šķēršļiem un tramplīniem. Sacīkstēs vienlaicīgi startē četri velosipēdisti (retāk seši). Divi dalībnieki, kuri uzvar, iekļūst nākošajā etapā, un tā turpinās līdz kāds uzvar. Šajās sacīkstēs tiek izmantoti Hardtail vai īsa gājiena Full suspension kalnu velosipēdi. Svars arī ir svarīgs, tāpēc visbiežāk izvēlas vieglus velosipēdus ar platām riepām.
Dual (2x) - Bikercross analogs, tikai diviem dalībniekiem.
All mountain
All mountain ir salīdzinoši jauna un populāra disciplīna. Tajā ir elementi no katras disciplīnas un brauc pēc principa “pa druskai no katra”. Šī stila velosipēdi ir vairāk universāli, kaut arī jāpiebilst, ka tīram Dirt Jumping vai Dropping nederēs. All mountain velosipēds būs salīdzinoši viegls, diezgan izturīgs un ērts, lai veiktu vienkāršus trikus.
Kalnu velosipēda izvēle
Kalnu velosipēda izvēlē svarīgs ir stils, kādā vēlaties ar to braukt. Vairāk informācijas par velosipēda izvēli varēsiet lasīt vienā no nākošajiem rakstiem - informācija tajā ļaus izvairīties no kļūdām, kuras bieži pieļauj iesācēji. Piemēram, lekt Dirt ar Country cross velosipēdu ir bīstami veselībai. Universāls velosipēds vienmēr būs ērtāks un noderīgāks, nekā orientēts uz noteiktu disciplīnu.